JAUNUMI —

Septembra vidū Madridē mūsdienu kultūras forumā „Baltā nakts”, kuru apmeklētāju skaits sasniedza divus miljonus, Rīgas radošā apvienība „Orbīta” piedāvāja savu projektu Pixel Mirror, kura veidotājus personīgi apsveica pilsētas mērs Alberto Ruīzs Galjardons (Alberto Ruiz-Gallardón).

“Mūs iedvesmoja Madrides pasākuma vēriens – projekcija tika rādīta uz milzīgiem LED – ekrāniem un divu kilometru rādiusā no Madrides centra tika nodrošināta brīva pieeja bezvadu internetam”, – par saviem iespaidiem stāsta viens no projekta autoriem Artūrs Punte.

Pixel Mirror tapšanā piedalījās trīs cilvēki: dzejnieks, idejas autors un projekta vadītājs Artūrs Punte (Orbīta), projekta programmētājs Aleksands Jakovļevs un tīkla administrators un autors IT jautājumos Voldemārs Punte.

19. septembrī Madridē notika trešais mūsdienu kultūras forums „Baltā nakts” („La Noche Ne Blanco”) – viens no ievērojamākiem pasākumiem, kas veltīts aktuālajai mākslai Eiropā. Analogs pasākums jau trešo gadu notiek arī Rīgā (www.baltanakts.lv). Madridē latviešu projekts tika realizēts ar pasaulē lielākās spāņu valodā runājošo telekompānijas Telefonica atbalstu „Baltās nakts” projektā iesaistīto pilsētu apmaiņas programmas ietvaros.

Projekts Pixel Mirror ir tiešsaistes instalācija, kas atspoguļo neredzamo pilsētas dzīves pulsu – informācijas plūsmu, kas tiek pārraidīta caur internetu. Dati no interneta lietotāja pieslēgumiem uz ekrāna tiek pārveidoti kustīgā videoattēlā, kas veido dažādu krāsu gammu. Attēls veidojas no dažādu interneta mājas lapu apmeklētājiem un no nebeidzamās cilvēku plūsmas, ko pasākuma ietvaros fiksēja speciāli šim projektam Spānijas telekompānijas ēkā izvietotās kamerās. Dinamiskā krāsu gamma atgādināja pulsējošu varavīksni, simbolizējot nebeidzamo cilvēku darbību elektroniskā vidē. (Amatieru video ierakstus no pasākuma ir iespējams atrast youtube.com, ierakstot atslēgvārdus Pixel Mirror).

Projekts Pixel Mirror pirmo reizi tika realizēts forumā „Baltā nakts” 2007. gadā ar Rīgas domes atbalstu un mazliet citu nosaukumu – Cybergraffiti iegūstot Aleksandra Čaka balvu.

Baltā nakts ir Eiropas galvaspilsētu Briseles, Madrides, Parīzes, Rīgas un Romas kopīga projekta “Eiropas Baltās naktis” sastāvdaļa. Šis kopprojekts paredz, ka katras dalībpilsētas Baltās nakts programmā tiek iekļauts kādas citas partnerpilsētas aktuāli strādājoša mākslinieka mākslas darbs. Rīgā šo tradīciju turpina jau ceturto gadu. Balto nakšu stafeti Eiropā pārņēmušas arī Amsterdama, Bukareste, Portu un Valleta (Malta), bet ārpus Eiropas robežām to turpina Toronto, Tokija, Monreāla, Čikāga un citas pilsētas.

Foto: biedrība “Orbīta”

Fotogrāfiju autors: Anrijs Požarskis

Fotogrāfiju autors: Vladimirs Svelovs

Mūsdienu kultūras forumā Baltā nakts , kas norisinājās naktī no 12. uz 13. septembri, „Rīgas mākslas telpā” viesojās kopumā 3976 apmeklētāji.

 Rīgas pilsētas izstāžu zālē bija iespējams piedalīties Olgas Žitluhinas dejas kompānijas, grupas “Dzelzs Vilks” un scenogrāfa Reiņa Suhanova veidotajā procesa formāta izrādē “Labāk mirkšķināt ausis”, kas ilga noteiktu laika posmu, vedot skatītājus cauri mirkļu labirintam.

 Paralēli labirintam apmeklētāji varēja apskatīt izstādi „Laika gars un vietas atmosfēra“ Intro zālē (10.09.2009. – 4.09.2009.); tās pamatā – arhitekta, multimediālā mākslinieka Hardija Lediņa (1955 – 2004) 80. gados aktualizētās pārdomas par cilvēku, dzīvojamo vidi un cilvēku pilsētvidē, un versija, kā tās attiecas uz mūsu dzīvojamo vidi šodien.

 Savukārt Lielajā zālē bija aplūkojama izstāde „Ārējie sakari. Vācijas jaunie arhitekti” (4.09.–4.10.2009. ), kurā ar maketu, fotogrāfiju, rasējumu un video palīdzību tiek parādīti 14 vācu arhitektu veidoti starptautiski projekti (augstceltnes, iekštelpu arhitektūra, pilsētu plānošana un ainavu arhitektūra). Savos ārzemēs tapušajos projektos arhitekti stājušies pretī globalizētās pasaules diktētajām vienādošanas tendencēm.

Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts 2009”, kas notika naktī no 12. uz 13. septembri pulcēja pārsteidzoši lielu apmeklētāju skaitu. Baltās nakts pasākumus apmeklēja līdz pat 45‘000 Rīgas viesu un iedzīvotāju. “Baltā nakts 2009” ir noslēgusies un organizatori jau sāk plānot nākamā gada pasākumu. 

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” projektu organizatori norāda, ka apmeklētāju atsaucība un interese ir pārspējusi prognozes. Piemēra, Rīgas Mākslas telpas projektus kopumā apmeklēja ap 4000 skatītāju, lai gan apmeklētāju skaits šeit bija ierobežots un tika organizēts. Rīgas Mākslas telpā viens no projektiem bija Olgas Žitluhinas deju kompānijas un grupas “Dzelzs vilks” uzvedums “Labāk mirkšķināt ausis”. Tā organizatori norāda: “Novērojām, ka cilvēkiem aizvien vairāk patīk tuvas distances pieredze un iespēja veikt personīgās izvēles par to, kā un cik ilgi skatīties izrādi. Garās rindas dēļ, devām numuriņus ar laikiem, lai cilvēkiem būtu iespēja aiziet uz citiem pasākumiem un atgriezties atpakaļ vēlāk.”

Viens no apmeklētākajiem pasākumiem norisinājās Bastejkalnā, kur līdz pat plkst. 2.00 naktī noritēja aktīva darbība projektā visai ģimenei “Kukaraga”. Apmeklētāju skaits šeit ir grūti nosakāms, bet tie bija daudzi, daudzi tūkstoši, kas pārpildīja Bastejkalnu.

Rīgas cirkā noritēja radio NABA organizētais projekts “Videogrāfija IV”. Tā organizatori norāda: “apmeklētāju vidū bija ļoti dažādi cilvēki, daļa no viņiem ikdienā nemaz šādu mūzikas pasākumu neapmeklētu. Tādēļ ceram, ka Baltā nakts dažādoja viņu mūzikas un kultūras priekšstatus un pieredzi. Veiksmes faktors bija arī vietas izvēle – Rīgas cirks. Neskaitāmu apmeklētāju komentāros dzirdējām neviltotu prieku par iespēju atgriezties cirkā pēc 10-20 gadiem kopš bērnības un vismaz vienu reizi mūžā uzkāpt uz cirka arēnas. “ 

Lielu ažiotāžu izraisīja projekts “Kandža un ziepes”, kas neskatoties uz ierobežoto telpu un apmeklētāju uzņemt – spēju, nakts laikā uzrunāja ap 1500 skatītāju. Organizatori vairāk kā 5 stundas bez pārtraukumiem stāstīja un atbildēja uz skatītāju jautājumiem par tradicionālo prasmju izmantošanu kandžas tecināšanā un ziepju gatavošanā.

Ievērību un lielu apmeklētāju uzmanību piesaistīja arī Aigara Bikšes piepūšamais objekts “Ideālists” un izdzīvošanas projekts Blaumaņa, Barona, Stabu un Dzirnavu ielās “Survival Kit”. Abi šie projekti vēl ir skatāmi līdz 19. septembrim.

“Baltās nakts 2009” vadmotīvs ir Latvijas multimediju patriarha Hārdija Lediņa paustais “tagad acis atveriet, kur jūs esat, kā jums šķiet?”, kas plašu sabiedrības daļu vilina doties Baltās nakts notikumos, lai meklētu atbildi uz šo jautājumu. Baltā nakts vedina cilvēkus 365 gada dienām pievienot vienu nakti, kurā nedrīkst gulēt, bet jāatver acis un jāgūst jauna pieredze. Baltās nakts tradīcija 2002. gadā aizsākās Parīzē. Tai pievienojās Brisele, Madride, Rīga, Roma – ieveidojot kopīgu sadarbības tīklu ar nosaukumu „Eiropas Baltās naktis”. Nu jau „Balto nakšu„ stafeti pārņēmušas arī citas Eiropas galvaspilsētas Bukareste, Valleta (Malta), Amsterdama, bet ārpus Eiropas robežām sadarbības tīklam pievienojās Toronto. Baltās nakts ideja tiek iedzīvināta arī daudzās citās Eiropas un pasaules pilsētās. Rīgā šo tradīciju turpina jau ceturto gadu.

Atskats uz “Baltā Nakts 2009″ pasākumiem:
• Diena.lv
• Skatiens.lv
• Nra.lv
• Delfi.lv
• IINUU.lv

Gandrīz 150 Latvijas un ārvalstu mākslinieki pulcējas Rīgā un veic pēdējos sagatavošanas darbus, lai jau pēc 2 dienām, sestdien 12. septembrī intriģētu, izklaidētu, priecētu un uzrunātu Rīgas iedzīvotājus un viesus ikgadējā mūsdienu kultūras forumā “Baltā nakts 2009”.

“Baltā nakts” piedāvās apmeklētājiem iepazīt un izbaudīt 20 mākslas, teātra, mūzikas, kustības, izdzīvošanas projektus, festivāla pamatprogrammas ietvaros un 9 paralēlās programmas projektus. “Baltā nakts” visi projekti ir bez maksas, pirmie notikumi sāksies jau ap 16.00 12. septembrī un turpināsies līdz pat 04:00 13. septembrī. “Baltā nakts” aicina visus 12. septembra naktī doties uz Rīgas centru un smelties jaunas, noderīgas un radošas emocijas.

Forumu “Baltā nakts” organizē Rīgas domes Kultūras departaments sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, bet foruma pasākumus veido aktīvākās Latvijas kultūras organizācijas, iesaistot virkni Latvijas un starptautiskos māksliniekus.
Pasākumu programmu un vizuālo risinājumu ir iedvesmojusi Latvijas multimediju patriarha Hārdija Lediņa daiļrade un NSRD video darbs “Dr. Enesera binokulāro deju kursi”. Šī gada foruma vadmotīvs “tagad acis atveriet, kur jūs esat, kā jums šķiet?” vedina cilvēkus 365 gada dienām pievienot vienu nakti, kurā nedrīkst gulēt, bet jāatver acis un jāgūst jauna pieredze.

“Forums “Baltā nakts” piedāvā iespēju aizbēgt no ikdienas, palīdz izdomāt savu izdzīvošanas komplektu, iepazīstina ar jaunu pieredzes telpu. Pasākumi ir paredzēti ikvienam cilvēkam ar vai bez kultūras un mākslas pieredzi un zināšanām, jo šī ir nakts, kas piedāvā emocijas un jaunu pieredzi, liek aizmirst par ikdienas grūtībām,“ stāsta Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore.

12. septembrī jau no plkst. 14:00 Vecrīgā, laukumā pie Hotel de Rome, darbosies “Baltā nakts” informatīvā telts, kur būs iespējams saņemt foruma bukletu ar projektu aprakstiem un norises karti, kā arī uzdod jebkuru jautājumu par norisēm “Baltā nakts” ietvaros. Baltās nakts laikā apmeklētāji aicināti izmantot praktiski noderīgu informāciju – norises vietu karti un bukletus – kurus jau šobrīd var lejuplādēt www.baltanakts.lv
Papildus informācija: 1188 visas nakts garumā / lielākā projekta “Survival Kit” adreses atsaukt atmiņā var, sūtot kodu SK uz norēķinu sistēmas Mobilly tālruni 1859, pretī saņemot adrešu uzskaitījumu / Baltās nakts cilvēki nodrošinās apmeklētājus ar informatīvajiem bukletiem aktīvākajās pasākuma norises vietās / pie pasākumu norises vietām ir izvietoti stendi ar visu pasākumu norises programmu, laiku un vietu.

Baltās nakts tradīcija 2002. gadā aizsākās Parīzē. Tai pievienojās Brisele, Madride, Rīga, Roma – ieveidojot kopīgu sadarbības tīklu ar nosaukumu „Eiropas Baltās naktis”. Nu jau „Balto nakšu„ stafeti pārņēmušas arī citas Eiropas galvaspilsētas Bukareste, Valleta (Malta), Amsterdama, bet ārpus Eiropas robežām sadarbības tīklam pievienojās Toronto. Baltās nakts ideja tiek iedzīvināta arī daudzās citās Eiropas un pasaules pilsētās. Rīgā šo tradīciju turpina jau ceturto gadu.

5000 japāņu dzērvītes no Latvijas eko papīra

Sens japāņu ticējums vēsta, ka, izlokot 1000 papīra dzērvītes, piepildās vēlēšanās. Tās simbolizē ilgu mūžu un labu veselību. Es uzlocīju 5000! Pirmo tūkstoti par to, lai izdodas. Otro par mieru. Rast mieru sevī, mieru pasaulē. Trešo par laimi. Ceturto par mīlestību. Un piekto par to, lai idejas neapsīkst…tā saka māksliniece Madara Krieviņa. Viņas dzērvītes Baltajā naktī varēs aplūkot Dirty Deal Cafe.

BN: Katrs tūkstotis būs kaut kā īpaši iezīmēts mieram, laimei utt?

Madara Krieviņa: Nē, visi pieci tūkstoši būs vienādi. Nekādi īpaši sadalījumi tur nebūs.

BN: Tu jau sen loki dzērvītes?

Madara Krieviņa:Es to tiešām jau sen daru un japāņi to dara vēl daudz senāk. Tas viņiem ir tāds sens simbols un ticējums. Tā nu es jūnija vidū braucu vilcienā Saulkrasti – Rīga, un man ienāca prātā, ka vilciena vagonā tādas dzērvītes izskatītos ļoti skaisti. To vilciena domu gan atmetu, jo zin kā, tur visādas ugunsdrošības un citas prasības. Pēc tam bija doma dzērvītes izlikt kaut kur ārā pie dabas –pie Dirty Deal ārā ir tāda vieta, bet tur arī esot bīstami un nedrīkstot staigāt. Tagad tās būs izliktas „Dirty dealā” iekšā.

BN: Kā tas izskatīsies?

Madara Krieviņa: Vēl domājam, cik augstu no zemes karināt. Varbūt likt tā, lai var iziet cauri, tās pašķirot, bet varbūt karināt augstāk. Jebkurā gadījumā, stiprināsim pie griestiem.

BN: Apmeklētāji paši arī varēs iemācīties salocīt dzērvīti?

Madara Krieviņa: Jā, varēs. Astoņos vakarā 12.septembrī būs atklāšana. Es arī tur būšu un tad varēšu parādīt. Man pašai sākumā vienu dzērvīti bija jāloka kādas divas minūtes, bet tagad jau pietiek ar minūti. Protams, ja neskaita papīra sagatavošanu un vēršanu uz diega. Un dzērvītes tur būs vēl kādu laiku. Varbūt pat dažus mēnešus, kamēr nenāks kāda cita izstāde vietā. Pēc tam dzērvītes novāksim un atdosim atpakaļ Līgatnē. Es tās taisīju no Līgatnes ekopapīra un atpakaļ došu, lai viņi var otrreiz to papīru izmantot. Gribējās arī vietējos materiālus izmantot.

VIETA Maskavas ielā 12/k2, LAIKS: no 20:00

Jauno mākslinieku figurālās glezniecības izstādes ” Nepanesamā brīvība” atklāšana notiks  12. septembrī plkst. 20.00.

20.30 muzicēs Mikus Straume ( akustiskā ģitāra, balss) un Agnese Osīte ( klarnete, balss).

Izstādē piedalās Anna Afanasjeva, Agate Apkalne, Jana Briķe, Kristians Brekte, Ansis Butnors, Flēra Fedjukova, Dace Gaile, Atis Jākobsons, Ernests Kļaviņš, Daiga Krūze, Vladislavs Lakše, Reinis Liepa, Neonilla Medvedeva, Lauris Mīlbrets, Jānis Purcens, Agnese Stabiņa, Rasa Šulca, Viktorija Valujeva, Laura Vecmane, Aija Vinkelmane, Kārlis Vītols, Sanda Undzēna, Otto Zitmanis, Ivonna Zīle.

Lielākā daļa mākslinieku darbus radījuši inspirējoties no izstādes tēmas „Nepanesamā brīvība”. Izstādē varēsiet arī lasīt mākslinieku domas par to, kas ir Brīvība, vai tā viegla vai nepanesama..

Piedāvā Diena TV:

Labāk mirkšķināt ausis, video

Piedāvā Kintija Bulava:

Lomogrāfija – daudziem joprojām ļoti mīklains fotografēšanas veids, bet daudziem – māksla un ikdienas aizraušanās. Baltajā naktī būs plaša Lomogrāfijas izstāde. Dirty Deal Cafe īpašā veidā būs izstādītas vairāk nekā 3000 fotogrāfijas. Baltajai naktij stāsta Anna Avsejenko no Baltijas lomogrāfijas biedrības.

Anna Avsejenko: Izstādē Dirty Deal Cafe bildes būs izkārtotas tādos pārdesmit lielos rombos. Būs ļoti, ļoti koši un skats būs hipnotizējoši skaists. Tiešām iespaidīgs.

 Un tematika?

 Anna Avsejenko: Tā kā tā ir Baltijas lomogrāfu izstāde, tad arī lūdzām, lai mākslinieki bildē tieši Baltijas valstīs. Ne tik daudz par Baltijas valstīm, bet galvenais, lai tas būtu tapis tepat. Daudzi gan to ir uztvēruši kā upes un mākoņus. Bet tāpat beigās ir sanākusi ļoti krāsaina bilžu kolāža ar daudziem eksperimentāliem foto uzņēmumiem. Tiešām iespaidīgi izskatīsies.

 Mākslinieki? Tikai no Baltijas valstīm?

 Anna Avsejenko: Jā, pārsvarā, no Latvijas, bet, protams, arī no Igaunijas un Lietuvas.

 Atgādini, kāda tad ir tā lomogrāfijas būtība.

 Anna Avsejenko: Vispirms jau – tas nav digitāls foto. Tas viss ir ar filmiņu bildēts. Īstenībā tas viss sākās Austrijā. Viņi paņēma Krievijā ražoto aparātu LOMO un sāka bildēt. Būtība ir pati kamera, filmiņas jūtība un tas, kā filmiņu pēc tam attīsta. Tagad lomogrāfi fotografē arī ar citiem aparātiem, Arī ar Zenītu var taisīt lomogrāfiju, taču principi paliek tie paši un panākt var ļoti daudz. Var filmiņu aplikt otrādi, var attīstīt visādos šķidrumos – viens lietuvietis to darīja kafijā. Var likt dažādus un pat vairākus objektīvus, visādus filtrus. Ir pat kameras, kurām aizmugurē pielikts kaut kas līdzīgs polaroīdam, kur to bildi uzreiz var dabūt ārā. Efekts tiek panākts nevis pēc tam, kad fotogrāfija ir gatava, bet jau tās tapšanas procesā.

VIETA: Dirty Deal Expo, Maskavas iela 12/2

Anglikāņu baznīcā Baltā nakts būs mierīga, nedaudz tumšāka, domīgāka, intravertāka nekā citi nakts notikumi. Bet tas nenozīmē, ka depresīvāka. Tā „Baltās nakts” mājas lapai saka Viestarts Gailītis no „Skaņu meža”. Viņš anglikāņos rīkos „Trokšņa evaņģēliju”.

 Cik noprotams, māksliniekiem dots uzdevums savos darbos izmantot baznīcas akustiku.

 Viestarts Gailītis: Jā, un, cik zinu, viņi arī tam būs labi sagatavojušies. Gan ar elektroniku, gan arī vienkāršiem instrumentiem un ļoti radošām un skanošām instalācijām.

Mēs tiešām gribējām vairāk ar to baznīcas telpu strādāt. Taču beigās ir skaidrs, ka to telpu nemaz nav iespējams neizmantot, tai vienkārši IR jāpielāgojas un tas arī jāizmanto.

 Viens no spilgtākajiem viesiem varētu būt holandiešu avangarda saksofonists un skaņu mākslinieks Tomass Ankersmits. Es pat nobrīnījos, ka šoreiz viņam līdzi nebūs nekādas elektronikas. Šoreiz būs tikai viņš, saksofons un baznīca. Ko tieši viņš darīs, nezinu, bet, visticamāk, tās nebūs ierastās saksofona skaņas. Tas varētu būt viss kas, piemēram dūcošs drone skanējums.

 Un pārējie? Tie jau būs vietējie elektroniķi?

 Viestarts Gailītis: Piemēram Voldemārs Johansons izveidojis tādu instalāciju, kuru darbinās pati baznīcas akustika. To varēšot darbināt arī pēc vajadzības un tā skanēšot bez elektronikas un apskaņošanas. Tās būšot tādas sava veida griestos iekārtas ērģeļu stabules.

Vēl pieredzējušais skaņu mākslinieks Oskars Poikāns, kas zināms arī kā īpašu pūšamo instrumentu veidotājs un arhitekts, kopā ar Gas of Latvia pārstāvjiem, izmantojot arī apskaņošanas tehniku pūtīs tādā kā akvārijā un mēģinās vizualizēt skanas rašanos. Šoreiz skaņa būs redzama kā burbuļi. Paralēli skanēs Gas of Latvia ar interesantu performanci un tas vismaz agrāk nav licis vilties.

VIETA: Anglikāņu baznīca, Anglikāņu iela 2A

Dirty Deal Teatro  Baltās Nakts ietvaros piedāvā Muzikālu elektro-stepa dejas priekšnesumu ”Feetbox Sessions”. To izpildīs izcili mākslinieki no Helsinku Indictus Company. Dirty deal Teatro vadītāja Krista Jansone Baltajai Naktij saka, ka šo mākslinieku līmenis arvien pieaug:

 Tu esot viņus jau sen nomedījusi, lai varētu atrādīt arī Rīgā.

Krista Jansone: Pirmo reizi viņus redzēju pirms gada neatkarīgo teātru festivālā Pori. Un jau tad bija skaidrs, ka Indictus Company jāatved arī uz Rīgu. Turklāt, šogad atkal viņu stepu redzējām Pori un varu pavisam droši apgalvot, ka līmenis ir tikai un vienīgi audzis.

 It kā jau steps ir steps. Kas tur ir TIK īpašs?

 Krista Jansone: Pilnīgi noteikti nekas tāds šeit nav redzēts, tas ir pilnīgi skaidrs. Tā konstrukcija, uz kuras viņi veido savu deju un rada mūziku, ir pārsteidzoša. Pilnīgs do it yourself. Tas ir brīnums, ko no tā var dabūt gatavu divi dejotāji, kuri grib dejot stepu citādāk, nekā to darījuši cilvēki gadu simtiem.

 Viņi rādīs kādu īpašu stāstu? 

 Krista Jansone: Nē, nekāda īpaša sižeta nebūs. Tie būs tādi vairāki mākslas gabali. Viņi jau iepriekš ir painteresējušies, kāda mūzika tajā vakarā skanēs Dirty Dealā, un izmantos arī samplus no tās.

 Tas būs ilgi? Baltajā naktī tomēr vesela kaudze citu priekšnesumu?

 Krista Jansone: Nu mēs tam jau esam pielāgojušies. Priekšnesums ilgs tikai kādas 20-30 minūtes un Baltās nakts vakarā to parādīsim divreiz – ap astoņiem un ap vienpadsmitiem. Es domāju, tas būs nu ļoti tā vērts.

VIETA Maskavas ielā 12/k2, LAIKS: 20:00 un 23:00

Elizabetes ielā Elizabete Hotel pagalmā varēs paslēpties no Baltās nakts kņadas, iedzert kafiju un tēju, vērot fotogrāfa Jāņa Deinata darbu. Un galu galā pagulšņāt gultā, kura pretendē uz Ginesa rekordu kā pasaulē lielāko gultu. Tā Baltajai Naktij stāsta Dace Bunkusa – Elizabete Hotel īpašniece.

 Noprotams, ka vēlaties cilvēkus atpūtināt un sasildīt.

 Jā, pie mums viss būs kā tādā pūkainā un siltā gultā. Pa gaisu lidos pūkas, skanēs mierīga mūzika un gan ko pavērot, gan arī kur pašiem iesaistīties.

  Ko varēs pavērot un kur varēs iesaistīties?

 Pie mums būs deju un aktieru grupa “I-deja māja” ar saviem priekšnesumiem. Atnākušie varēs gan vērot, gan arī paši padejot. Mākslinieki būs parūpējušies arī par video sižetu veidošanu. Tad vēl darbosies fotogrāfs Jānis Deinats. Cilvēki varēs fotografēties pūku mākonī un pēc tam tiks arī pie bildēm.

 Un ko varēs darīt tie, kas gribēs vienkārši atslābt?

 Būs vairākas telpas un vietiņas, kur atlaisties spilvenos. Mazā dārziņā būs ūdenspīpes. Tur varēs pavērot ainavu un izbaudīt mīļo noskaņu.

  To varēs arī tajā lielajā gultā?

 Jā, arī tur varēs. Mēs to esam atjaunojuši un ar 6×8 metrus plašo gultu pretendējam uz vietu Ginesa rekordu grāmatā. Līdz šim reģistrētā gulta ir divreiz mazāka. Tā tiešām ir milzu gulta, un ar to mēs esam piedalījušies arī citos pasākumos. Ap to tad arī Baltajā naktī radīsim īpašo pūkaini kustīgo ainavu – kādu gaismiņu tumšajā naktī.

VIETA: Dzirnavu iela 2 LAIKS: 22:00 – 02:00

Lai savā ziņā un veidā parādītu, kur nolikta mākslas izglītība Latvijā, mākslinieces un vienlaikus mākslas skolotājas no Bolderājas Baltajā naktī kopā ar audzēkņiem atstās vēstījumus pie rīdzinieku kājām. Māksliniece Elita Vansoviča Baltajai Naktij stāsta, ka viņu galvenie lozungi būs: „Māksla pie kājas!”, „Atrodi savu ceļu!”, un „Steidzies lēnām!”.

 Mērķi laikam ir vairāki – ne tikai parādīt mākslas izglītības vietu?

 Elita Vansoviča: Jā, mēs vēlamies piesaistīt cilvēku uzmanību citādāk, nekā ierasts. Mēs gribam, lai tie, kas parasti iet nodūruši galvu un skatās uz leju, pārmaiņas pēc arī kaut ko pamana un lai arī uzmanās nedaudz vairāk kā ieraduši.

  Kā jūs panāksiet?

 Elita Vansoviča: Vietās, kur notiek Baltās nakts pasākumi – Vērmaņdārza apkārtnē, Barona ielā no Elizabetes līdz Blaumaņa ielai ar visām Survival Kit pasākuma vietām – mēs gājējiem zem kājām izlīmēsim savus mākslas darbus un vēstījumus. Paskatīsimies, kam cilvēki pievērsīs uzmanību. Vai viņi, piemēram, pamanīs uzrakstu „Tālāk neiet, krīt ķieģelis!”? Cits varbūt nebūs vienaldzīgs un viņam liks pasmaidīt kāds iepriecinošs vēstījums.

  Sākumā bija paredzēts zīmēt ar krītiņiem. Kāpēc tomēr būs uzlīmes?

 Elita Vansoviča: Izrādās, ka ir ļoti sarežģīta saskaņošana, jo zīmēšanas paredzēta uz trotuāriem arī pie daudziem privātiem namiem. Mūsu mākslu atļautu tikai daži namīpašnieki. Tāpēc arī būs lielas uzlīmes.

 Iznāk, ka dažiem māksla pie mājas, citiem – pie kājas?

 Elita Vansoviča: Jā, tā var teikt. Vēl tikai jāpastāsta, ka tiem, kuriem tiešām nebūs vienalga un, kuri būs gana vērīgi, tiem iespējami arī ļoti patīkami pārsteigumi. Tas pierādīs to, ka viss kas notiek, ir katra paša izvēle.

Jāatgādina arī, ka mēs pārstāvam tādu īpašu – mazo cilvēciņu organizāciju. Mēs tos mazos cilvēciņus ikdienā nepamanām. Bet viņi ir īsti brīnumdari un gan rada, gan dara lielas lietas.

VIETA: Kr. Barona iela LAIKS: 20:00-24:00

 Projekts “Dari pats!” aizņemas nosaukumu no DIY (Do It Yourself/dari pats) kultūras un piedāvā ieskatīties un iesaistīties kādas draugu un paziņu loka aktivitātēs. Šiem cilvēkiem nav mākslinieciskas izglītības, tomēr kā neatņemama dzīves sastāvdaļa viņiem ir radoša domāšana un neierastu risinājumu meklēšana ikdienā lietojamu priekšmetu veidošanā, brīvā laika pavadīšanā un dzīvesveidā. Viņi nebaidās sapņot un gūst prieku īstenojot visdažādākās ieceres un paši veidojot lietas. Viņi atsakās no pasīviem patērēšanas principiem un atdzīvina paš-darbības un paš-organizēšanās idejas, izmantojot laiku nevis naudas pelnīšanā, bet gan savu ideju īstenošanā. Atsevišķos gadījumos kādi projekti, idejas piedzīvo neveiksmes un rezultāts ne tuvu nav tāds, kāds bijis cerēts. Citos gadījumos izmantojot nestandarta risinājumus vai materiālus vēlamais rezultāts tiek sasniegt un tas ir arī krietni interesantāks nekā veikalos pieejamie seriālie analogi. Abos gadījumos procesa gaitā tiek iegūts, uzzināts vai apgūts kaut kas jauns, un, kas ir jo svarīgāk, ir patīkami pavadīts laiks. Lai kādus objektus vai idejas katrs no projekta dalībniekiem nebūtu īstenojis vai tikai iecerējis, pamatā šīm radošajām aktivitātēm ir vēlme gūt prieku un priecāties.

Izstādē ‘Dari Pats!’ skatāmi dažādi paštaisīti funkcionāli objekti kā projektors, buru laiva, deltaplāns, dators ar web-lapu, wi-fi antena, rūgstoša vīna balons. Neviens no šiem priekšmetiem nav veidots izstādīšanai, bet gan praktiskai lietošanai un izstāde nav par objektiem, bet gan par dzīvesveidu. Arī pats DP! projekts ir piemērs kopējas idejas radīšanā, realizācijā un prieka gūšanā, tāpēc arī rezultāts ir atkarīgs no visiem projektā iesaistītajiem un nav iepriekš paredzams.

VIETA: Krāmu iela 3, Riga

www.super-nova.lv

Izstādes «Brīnišķīgais ceļojums» atklāšana 2009. gada 12. septembrī no plkst. 19:00 līdz 03:00
Izstāde apskatāma VEF 7. korpusā, Ūnijas ielā 4, Rīgā (pieeja korpusam no Brīvības ielas puses) no 2009. gada 13. līdz 30. septembrim (ieskaitot) / ikdienas no 14:00 līdz 20:00 / ieeja bez maksas / izstādē dežūrēs mākslinieki.
Izstādes dalībnieki: Diāna Adamaite, Linda Blanka, Jānis Blanks, Mārtiņš Blanks, Aija Bley, Harijs Brants, Patrīcija Brekte, Lillija Dinere, Roberts Diners, Andris Eglītis, Flēra Fedjukova, Miķelis Fišers, Mārtiņš Grauds, Keta Gūtmane, Anna Heinrihsone, Atis Jākobsons, Vidaga Karpenko, Kristīne Keire, Kate Krolle, Daiga Krūze, Anda Lāce, Kaspars Lielgalvis, Lita Liepa, Eva Lilienfelde-Meldere, Mare un Rol‘s, Inga Meldere, Agata Muze, Elīna Poikāne, Laura Prikule, Ilze Raudiņa, «Rijada», Katrīna Sauškina, Rasa Šulca, Ilze Vanaga, Solveiga Vasiļjeva, Ieva Veita, Eva Vēvere, Kristaps Zariņš, Visvaldis Ziediņš.
Kuratore: Ieva Kulakova

Turpat arī tiks uzstādīts viens no Baltās Nakts projekta BolaBellamatic (Spānija) mākslas automātiem, kuros varēs iegādāties piecu dažādu mākslinieku mākslas darbus

Olgas Žitluhinas dejas kompānija, grupa “Dzelzs Vilks” un scenogrāfs Reinis Suhanovs Baltajā naktī “Rīgas mākslas telpā” kopīgi veidos procesa formāta izrādi, kas ilgs noteiktu laiku, vedot skatītājus cauri mirkļu labirintam.

 Reinis Suhanovs:

Tur tiešām būs īsts labirints. Patiesībā tur būs viens īsts un viens iedomāts labirints. Tajā īstajā tiešām varēs maldīties un meklēt izeju. Otrs labirints būs tāds abstraktāks. Ikviens, kas būs izgājis labirintu būs redzējis pavisam ko citu. Tur iekšā tad arī varēs saskarties ar deju, ar acu mirkšķināšanu, redzēt, neredzēt. Nebūs nekādas sēdēšanas un rāmas skatīšanās. Protams, varēs vienkārši pavērot, bet ikviens varēs iesaistīties arī pats. Turklāt katram tiešām būs savs. Viens būs redzējis vienu deju, cits citu. Tas viss Rīgas mākslas telpas sienās būs diezgan plaši. Ap 14 metru diametrā.

 Olga Žitluhina:

Es gan pagaidām to labirintu neesmu redzējusi, bet zinu, ka no ārpuses neko redzēt nevarēs. Tāpēc jau tagad zinu, ka tajā neko nevarēs atrast tie, kas neko nemeklēs. Tātad galvenais – kas meklē, tas atrod. Ko tieši meklē un atrod- tas būs atkarīgs no katra paša. Viens labirintā meklēs sevi, otrs izeju, vēl kāds cits kaut ko atradīs dejā. Tāpēc mums ir doma cilvēkus laist iekšā pa vienam. Katram iedosim maziņu plāniņu. Tie, kuri labirintā neko nevēlēsies atrast, vienkārši atradīs izeju un viss. Ja kādam izdosies atkost kaut kādas „fīčas”, tad viņš redzēs vairāk. Un iespējams tikai dažam, paveiksies ar kādu īpašu notikumu. Tajā dejotāji ar viņu manipulēs. Acis būs ciet.

 BN: Tas nozīmē, ka labirintā katrs notikums būs tikai vienam pašam skatītājam?

 Olga Žitluhina: Jā, tā būs. Un ir jābūt gatavam atrast un iesaistīties. Būs jāgrib atrast.

 BN: Būs arī īpaša, tieši šim labirintam radīta mūzika?

 Olga Žitluhina: Būs gan. Juris Kaukulis un Kaspars Tobis no Dzelzs Vilka sagādās īpašu mūziku. Kā nu tādā reizē var iztikt bez oriģinālmūzikas. Arī viņiem tas viss šoreiz būs labirints. Tāpat kā man, tāpat kā scenogrāfam Reinim, tāpat kā dejotājiem.

Skatītāju skaits ierobežots. Izrāde ir kā došanās distancē – ik pa divām minūtēm labirintā ienirst viens skatītājs. Būs norādes un izvēles!

VIETA: Rīgas mākslas telpa, Kungu iela 3 LAIKS: 21:00–23:30

Baltajā naktī Rīgu uz nakts frekvences nosakņos divi tramvaji. Abos skanēs mūzika. Vienā dzīva (pat ļoti dzīva), otrā elektroniska. Skanošie tramvaji brauks pa 6.tramvaja maršrutu. Tiesa, ne līdz Juglai, bet līdz 45.visdusskolai (pāris pieturu aiz VEF kultūras pils). Par skanošajiem tramvajiem Baltā nakts iztaujā „Pareizā Ķīmija” radošo direktori Lienīti Ormani.

 Kur un kā cilvēki varēs kopā ar visu pilsētu noskaņoties uz nakts frekvences?

 Lienīte Ormane: To varēs ikvienā šī maršruta pieturā, kur ikdienā pietur tramvaji jau no pulksten 8 vakarā un līdz pat trijiem naktī. Tātad –brauks 2 tramvaji un attiecīgi 4 vagoni. Katrā sava programma. Turklāt tas viss arī būs labi saskaņots ar pārējo Baltās nakts programmu. Daudz kas notiks tieši pa ceļam – ap Barona ielu, arī VEFā. Tiesa, mēs mazliet paregulēsim to pasažieru plūsmu, jo vēl nevar zināt, vai vienmēr un visiem pietiks vietas. Pagājušogad atsaucība bija liela. Arī tad kursēja tramvaju projekts „Dievs, daba, darbs”. E-talonu gan nevajadzēs.

  Cik tad ilgi tāds tramvajs būs jāgaida?

 Lienīte Ormane: Mēs rēķinam, ka vakarā pēc astoņiem tas viss notiks nedaudz lēnāk, jo paralēli kursēs arī daudz parasto tramvaju. Taču ap pusnakti un līdz trijiem jau būs krietni brīvāk. Mēs domājam, ka katrs tramvajs maršrutu pagūs izbraukt kādas 10 reizes.

  Kas tieši katrā tramvajā un katrā vagonā skanēs?

 Lienīte Ormane: Būs „Dzīvais tramvajs” un būs „Elektroniskais tramvajs”. Dzīvajā tramvajā no astoņiem līdz pat trijiem naktī muzicēs apvienība „Resnie Putni” ar Robertu Gobziņu priekšgalā. Jau tagad zināms, ka Roberts aktīvi iesaistīs arī pasažierus. Tāpēc cilvēki aicināti ņemt līdzi savus instrumentus – gan sitamos, gan citus. Kam to nebūs – varēs vienkārši plaukšķināt un dziedāt līdzi. Noskaņa būs rosīga, pacilājoša un jautra. Pats Gobziņš varētu ierasties ap kādiem pusdesmitiem. Nu bet to jau redzēs, kā tieši būs, jo māksliniekiem pa brītiņam arī jāatpūšas. Dzīvajā tramvajā abos vagonos būs līdzīga programma. un droši vien mākslinieki ar saviem jam session būs te pirmajā, te otrajā vagonā. Mūziķu būs daudz un pietiks visiem.

  Un otrajā tramvajā – elektriskajā – kas tur būs?

Lienīte Ormane: Tur viss būs mazliet citādāk. Krietni elektriskāk. Spēlēs dīdžeji, un abu vagonu programmas mazliet atšķirsies. 1.vagonā par atmosfēru rūpēsies DJ Ernesto un radio NABA. Tur no astoņiem skanēs DUB un regejs, pēc tam jau aizies ritms un elektronika. 2.vagonā – tur muzicēs BIO.CODES PRODUCTIONS. Skanēs gan tāds pozitīvs drum`n base, gan elektronika, gan dzīvās mūzika

 Vai varēs dejot? Tramvajs taču bremzē un visādi šūpojas.

 Lienīte Ormane: Nu tas jau pēc pašu ieskatiem. Tur viss būs tā – brīvi. Ja kāds var padejot, lai taču dejo. Un mūzika jau, visticamāk, tieši uz to arī vedinās.

Rīgas cirkā Baltajā naktī skanēs laikmetīgā mūzika. Tur spēlēs un rādīs virkne laikmetīgās skaņas un video mākslinieku. Uz Baltās Nakts jautājumiem atbild Madars Štramdieris.

 Videogrāfija III šogad būs Rīgas cirkā. Tā tomēr vieta ar tādu īpašu noskaņu.

 Madars Štramdieris: Baltā nakts ir tāda laikmetīgā māksla. Un tāpēc arī cirkā būs eksperimentāla mūzika. Dažādi mākslinieki. Tas viss būs izgaismots ar klasiskiem cirka gaismu efektiem. Turklāt cilvēki varēs iet iekšā cirka arēnā, jo paši mākslinieki būs nedaudz malā. Tas tā citādāk nekā parasti cirkā, jo arī mūzika eksperimentāla.

  Arī koncertā Baltajā naktī tur droši vien viss smaržos pēc cirka?

Madars Štramdieris: Jā, cirks tieši šobrīd gatavojas sezonai un tur tiešām smaržos pēc cirka. Tur pirms un pēc koncerta notiek treniņi. Un mums šķita, ka cirkā būs interesanti tieši Baltās nakts kontekstā. Parastam koncertam tas varbūt diez ko nederētu, bet Baltajā naktī tās vietas ir vienmēr ir īpašas. Būs māksla gan tirgū, gan tramvajos. Turklāt šogad Baltajā naktī viss notiek tieši ap Barona ielu un cirks tai ir tieši blakus.

 Par katru mākslinieku plašāk var lasīt te: http://bit.ly/39v6P , bet tomēr – kurus no viņiem atvilināt līdz Rīgai bija vislielākais prieks?

 Madars Štramdieris: Vispirms jau Seefeel no Lielbritānijas (viena no vadošajām grupām elektroniskajā un eksperimentālajā mūzikā kopš pagājušā gadsimta 90 gadiem). Viņi skanēs tā kā uz postroka pusi. Tad arī ZAVOLOKA no Ukrainas –eksperimentāls minimālisms kopā ar ukraiņu folka dziedājumiem. Un vēl slovēņu OCTEX –analogā sintezatora speciālists, sadarbojies arī ar Laibach un citiem zināmiem māksliniekiem.

VIETA: Rīgas Cirks LAIKS: 20:00–04:00

 Jau ziņojām, ka Skaņu meža organizētajā Baltās nakts pasākumā Trokšņa evaņģēlijs (naktī no 12. līdz 13.septembrim)  nevarēs piedalīties Evelīna Deičmane. Nu esam atraduši viņai cienīgu aizstājēju – holandiešu avangarda saksofonistu un skaņu mākslinieku Tomasu Ankersmitu, kurš jau ir divkārt pārbaudīts Skaņu meža pasākumos. Viņš spēlējis kopā ar tādiem mūziķiem kā Džimu O’Rurku, Filu Nibloku, Gertu Janu Prinsu, Toniju Konrādu, Kevinu Dramu un Ņujorkas trokšņa veterāniem Bombertomagus. Ankersmita kungs ir izpelnījies kritiķu atzinību ar savām intensīvajām, trokšņainajām un kompleksajām saksofona un elektronikas sesijām. Anglikāņos Ankersmits spēlēs neapskaņotu saksofonu bez elektronikas pavadījuma, par skaņas pastiprinātāju izmantojot baznīcas vareno akustiku.

 www.skanumezs.lv

Baltajā naktī darbību sāks nedēļu ilgais projekts Survival Kit (izdzīvošanas komplekts). „Mācies peldēt” – tādu saukli izvēlējusies „Bolderājas grupa” savam projektam. Vai tiešām Bolderājas iedzīvotājiem pastiprināti jāmācās peldēt, un politiķi neko nedarīs, lai pasargātu viņus no applūšanas?

Baltā nakts sarunājas ar Sandru Jakušonoku no Bolderājas grupas:

Kas būs redzams?

 Sandra Jakušonoka:  Visa pamatā ir aptuveni 150 vēstules – gan vēstules, gan sīkpakas no dažādām valstīm. Ir gan mākslinieki no Latvijas, gan teju 100 mākslinieki no visas pasaules. Šāda mākslas forma patiesībā pastāv jau kopš 70-tajiem gadiem un to sauc par Mail Art jeb vēstuļmākslu. Tā mākslinieki sazinājās vēl pirms interneta rašanās. Tā bija un ir iespēja savas idejas paust bez sava vārda uzsvēršanas. Tā vārds netraucē dāvināt mākslu tiem, kas to vēlas. Mail Art svarīgi ir arī tas, ka šai mākslai jābūt lētai izmaksās. Tā mākslinieks no brīvas gribas ņem un atbild uz konkrētu tēmu. Parasti tas ir kāds sociāli politiska konteksta aicinājums.

 Un šoreiz Bolderājas grupai galvenā tēma ir „Mācies peldēt”?

 Sandra Jakušonoka:  Jā, un šoreiz vēstules ir ļoti dažādas. Sākot no tekstiem, atklātnēm, vēstulēm un beidzot pat ar video darbiem, kas arī atnākuši kā vēstules. To visu varēs redzēt.

Tēma „Mācies peldēt” ļoti konkrēti norāda uz situāciju ar teritorijas plānojumu Rīgā. Par to, ka Bolderāja ir viena no pilsētas applūstošajām teritorijām. Pilsētas plāni neparāda, kā nākotnē domāts risināt šo lietu. Mēs runājam par to, kā politika un bizness ietekmē vidi. Iepriekšējā akcijā mēs lobējām lielo ķīri Krievu salā. „Mācies peldēt” runā arī par to, kā peldēt mācās politiķi.

 Ā, un būs arī skaņa. Genādis Piļipenko ir samiksējis skaņas, kuras ierakstītas naktī Bolderājā. To sauc par šūpuļdziesmu Bolderājas bērniem. To tad arī varēs dzirdēt, aplūkojot vēstuļmākslu.

Baltā nakts piedāvā iespēju klātienē vērot kandžas dzīšanu un ziepju vārīšanu. Gan vienu, gan otru agrāk pratuši daudzi, taču tagad, īpaši jau ziepju vārīšanu, atceras tikai vecākā paaudze.

Baltā nakts sarunājas ar Starpnozaru mākslas grupas “Serde” projektu vadītāju Signi Pucenu.

 Tiešām klātienē varēs vērot kandžas dzīšanu?

Signe Pucena: Jā! Kandžas sadaļā būs viens aparāts kā mākslas instalācija un tomēr tas arī spēs veikt uz vietas visu kandžas taisīšanas procesu. Turpat būs arī video dokumentācija par to, kā vienkāršā veidā to var izdarīt arī mājās.

Ko likumsargi teiks par tādu publisku mācīšanu?

Signe Pucena: Nu neko jau neteiks, tas taču ir nemateriālās kultūras mantojums un ar šo projektu jau ir dabūta folkloras gada balva par jaunu pieeju tradīcijām. Bija mums tāds projekts „Točka”.

 Un kā izskatīsies tā ziepju vārīšana?

Signe Pucena: Tur būs izstādītas ļoti vecas, vēl Ulmaņlaikā vārītas ziepes. Mēs tās atradām kādā vecā mājā suitu novadā. Būs arī video dokumentācija, kurā varēs ātri saprast, kā pats var vārīt ziepes. Tas īstenībā ir ļoti vienkārši un tiešām uz vietas to varēs iemācīties. Gan kandžas tecināšanu, gan ziepju vārīšanu. Klāt būs cilvēki, kas palīdzēs saprast un atbildēt uz jautājumiem. Būs arī informatīvie materiāli par izejvielām un instrumentiem, kurus jālieto.

Vai tos gala produktus – kandžu un ziepes varēs arī uz vietas izmēģināt?

 Signe Pucena: Laikam gan ar kandžas izmēģināšanu būs tā grūtāk, jo Baltajā naktī pie mums nāks dažādi apmeklētāji, arī bērni. Turklāt cilvēku būs daudz un būtu grūti ar to visu tikt galā. Par pašvārītām ziepēm gan, iespējams, varētu padomāt.

 VIETA: Stabu iela 14 LAIKS: 19:00–1:00

Divu minūšu vēsturiskā taisnīguma cikls

Uz četrus metrus augsta postamenta atrodas trīsarpus metrus augsta piepūšama auduma figūra. Ik pa divām minūtēm figūra piepūšas, iegūstot formu kā skulptūra, tad atkal noplok līdz saplakuša maisa formai.

 Baltā nakts sarunājas ar tēlnieku Aigaru Bikši:

 Figūras parādīšanas un pazušana – tas tā kā tāds aicinājums lietas vērot ar zināmu distanci? Sak’ – viņi nāk un iet, mēs paliekam.

 Aigars Bikše: Vispār jau viss notiek ļoti personiski. Tajos cilvēkos jau ir tas trakums. Viens ir pārliecināts, ka patiesība ir viena, cits – ka cita. Kad abi satiekas, tad dod viens otram pa purnu, jo savādāk nevar būt. Nu briesmīgs ir tas kategoriskums. Tas šodien, īpaši jau valstu līmenī parādās no visām pusēm. Vieni audzē muskuļus, otri audzē pretī. Sanāk tāda nežēlīga spēle.

Bet tie kas ko tādu režisē cilvēku līmeni – nez vai kāds no viņiem pats kādreiz dabū pa muti.

Vienubrīd cilvēks ir vienā vērtē, citā brīdi, jau citādā. To pierāda kaut vai tā vieta, kur atradīsies mākslas darbs – tur taču Ļeņins kādreiz stāvēja.

 Un ko nozīmē tā poza ar pacelto roku – līdzīgi Ļeņina klasiskajam sveicienam?

 Aigars Bikše: Nu tāda poza jau pati par sevi uzrunā tautu un daudz kur tāda ir. Šis pats projekts piedalījās festivālā Amsterdamā, un turpat blakus bija kāda arodbiedrības līdera piemineklis ļoti līdzīgā pozā. Tādi žesti jau principā ir aicinoši. Līdzīgi kā Mozus, droši vien, aicināja ļaudis šķērsot Sarkano jūru. Gan jau, ka viņam arī bija paceltas rokas. Diez vai viņš bija satuntulējies kā Zaļķalna māmiņa. Tad neviens viņam neticētu.

 Tas figūras risinājums tīri tehniski ir ļoti interesants.

 Aigars Bikše: Jā, tur ir podests un virs tā speciāli šūta figūra. To figūru šuva gumijlēcēju klubā. Es sākumā uztaisīju tādu mazāku maketu, tad viņi to uzšuva un tad kopā to pāršuvām un pielabojām, līdz es piekritu, un līdz man tas rezultāts patika.

 Būs arī kāds īpašs apgaismojums?

 Aigars Bikše: Jā, būs daži prožektori no ārpuses. Es gan nezinu, kā tieši tas izskatīsies tur – Brīvības ielā, jo es to taisīju Pārdaugavā. Bet man pašam patīk.

 VIETA: Brīvības iela, iepretī Ministru Kabineta ēkai LAIKS: 24:00 – līdz 20.septembra agram rītam