Projekta nosaukums: Brīvdabas kino Vārnu ielas kino
Organizators: Vārnu ielas 22. nama saimnieki – Poļu ģimene,  Austras biedrība un pb.lv
Vieta: Vārnu iela 22, pagalms
Laiks: 20:00 – 23:00

Atgriezties pie visu notikumu saraksta

Vārnu ielas kino programmā divu paaudžu divi dažādi stāsti par Vārnu ielu – Edmunda Jansona 2009. gadā radītā animācijas filma Pavasaris Vārnu ielā un Adas Neretnieces 1970. gadā uzņemtā filma Vārnu ielas republika.

Viens stāsts, bet vairāki stāstnieki no dažādām paaudzēm. Kas kopīgs un kas atšķirīgs mākslā un dzīvē? Kāds ir Grīziņkalns šodien, kāds tas bija vakar? Ko par to domā radošie cilvēki, kuri dzīvo Grīziņkalnā?

Režisora Edmunda Jansona 2009. gadā uzņemtā animācijas filma apbalvota ar īpašas izcilības balvu profesionālo īsfilmu kategorijā starptautiskajā Seulas animācijas filmu festivālā Dienvidkorejā. Filmu festivāls, kas Seulā norisinājās šovasar laikā no 20. jūlija līdz 24. jūlijam, ir viens no starptautiskās Animācijas filmu asociācijas akreditētajiem festivāliem. Līdz šim filma tijusi nominēta balvām vairākās kategorijās nacionālajā kinofestivālā Lielais Kristaps 2009. gadā un piedalījusies daudzos filmu festivālos, taču starptautisku atzinību ieguvusi pirmoreiz. Filma Pavasaris Vārnu ielā ir muzikāls stāsts par mīlestību, godu un piedošanu. Sapnī Janka, Rīgas nomales puika, spēj izglābt Zelmu pat no ugunsgrēka un saņem par to ordeni – pogu, kas saplacināta uz tramvaja sliedēm. Vai arī pagalmā un parkā, kur uzglūn blakus ielas indiāņi, viņam pietiks drosmes visu priekšā aizstāvēt savu mīlestību?

Filma Pavasaris Vārnu ielā tapusi studijā Atom Art, un tās radošo komandu veido filmas režisors Edmunds Jansons, scenārija un dziesmu tekstu autore Inga Ābele, mākslinieki Ilva Kļaviņa, Mārtiņš Dūmiņš un Reinis Pētersons, komponisti Ingus Baušķenieks un Egons Šubrovskis, bet galvenais animators ir Mārtiņš Dūmiņš.

Adas Neretnieces mākslas filma Vārnu ielas republika tapusi 1970. gadā. Literārais pamats ir Jāņa Grīziņa (īstajā vārdā Jānis Griķis) daļēji autobiogrāfiskais stāsts. Vārnu iela atrodas strādnieku rajonā pie Grīziņkalna. Tā to sauc joprojām. Arī paša autora literārais pseidonīms nācis no Grīziņkalna vārda. Tā ir viņa bērnība, laiks Pirmā pasaules kara priekšvakarā, un pusaudži savās spēlēs gan izdzīvo un atdarina pieaugušo pasaules notikumus, gan izdomā visādas negantības, risinās nopietna “cīņa par ietekmes sfērām” starp dažādu pagalmu komandām.

Kā tas ir tagad? Kas ir balts un kas – melns? Vai vēl pastāv Vārnu ielas republika?