splash

Nesaki ne JĀ, ne NĒ, ne BALTS, ne MELNS!
Posted By Ieva on augusts 10th, 2011

Mūsdienu kultūras forums Baltā nakts šogad notiks jau sesto reizi. Tiksimies naktī no 10. uz 11. septembri! Festivāla pamatprogrammā 20 mākslas, mūzikas, kustības, izdzīvošanas, performanču projekti visā Rīgā – VEF korpusos, Spīķeros, Vecrīgā, Rīgas centrā, Purvciemā un Bolderājā. Ieeja visos pasākumos bez maksas.

 

Laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit 3″

Projekta nosaukums: Laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit 3
Organizators: Laikmetīgās mākslas centrs
Vieta: Ģertrūdes iela 32, 2. pagalms
Laiks: 18:00 – 01:00
Atbalstītājs: ES programma „Kultūra(2007-2013)”, Latvijas Dzelzceļš, Latvijas Valsts MežiValsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Domes Izglītības un kultūras departaments, Francijas institūts Latvijā, Gētes institūts Rīgā, Austrijas Republikas vēstniecība,  Pica LuluIR, TVNet, Satori, Easyget, Telegraf, Naba, Radio 101, Baddog, Diena, Euro AWK

Atgriezties pie visu notikumu saraksta

Laikmetīgās mākslas centrs jau trešo reizi aicina uz starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 3 jeb Izdzīvošanas komplekts 3 īpašo Baltās nakts programmu.

Kā nākotni varam ietekmēt mēs paši – izvērtēt pagātni, izdarīt atbildīgas izvēles vai iegūt jaunas pieredzes? Pašmācība. Migrācija. Ekonomika. Vecums. Nākotne?

Laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit 3 šogad notiek bijušajā skolas ēkā Ģertrūdes ielā 32, atgādinot par visu, ko esam jau apguvuši, un aicinot mācīties tālāk. Festivālā piedalās vairāk nekā 50 mākslinieku no 15 valstīm – Latvijas, Zviedrijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Kanādas, ASV, Vācijas, Nīderlandes, Francijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Austrijas, Rumānijas, Itālijas un Spānijas.

Baltās nakts apmeklētājus gaida vērienīga izstāde, iespēja redzēt māksliniekus darbībā, filmu programma un daudz radošu aktivitāšu.

Festivālā piedalīsies tādas ievērojamas personības kā Hito Steierle (Hito Steyerl, Vācija), Adams Līčs (Adam Leech, ASV, Beļģija), Melānija Giligena (Melanie Gilligan, Kanāda, Lielbritānija), Dans Peržovskis (Dan Perjovshi, Rumānija), Haralds Hunds, Pauls Horns (Harald Hund, Paul Horn, Austrija), kā arī vairāk nekā 25 Latvijas mākslinieki – Aigars Bikše, Izolde Cēsiniece, Katrīna Neiburga, Miķelis Fišers, Ivars Drulle, Krists Pudzens, Kristīne Alksne, Anna Heinrihsone, Leonards Laganovskis, Aija Bley, SERDE, Andrejs Prigičevs, Artūrs Bērziņš, Brigita Zelča, Klāvs Upaciers, Kristaps Grundšteins, Daiga Grantiņa, Kate Krolle, Inga Meldere, Katrīna Sauškina, Iliana Veinberga, Ieva Saulīte, Ieva Balode, Anete Lesīte, kā arī radošās apvienības Ideju talka, TAKA u. c.

Informācija:

www.survivalkit.lv

www.lcca.lv

Survival Kit 3 programmā

Leo Kvivro (Léo Quiévreux) (FR)

Nākotne ir tagad (Future is Now)

Franču mākslinieks Leo Kvivro (Léo Quivreux) Baltās nakts ietvaros festivāla Survival Kit ēkā veidos sienas gleznojumu – savu vīziju par Rīgas pārmaiņām tālākā nākotnē. Mākslinieks būs sastopams visas nakts garumā, viņa vīzijas – ietekmējamas. Sienas gleznojumu papildinās zīmējumi no īpaši festivālam tapuša vizuāla stāsta, kas, jaucot avīžu citātus, administratīvus tekstus, finanšu pasaules vārdu krājumu, Mēness ainavas, strādniekus un mediju attēlus, rāda savu versiju nākotni. Versiju, kas dažkārt līdzinās nomācošam sapnim.

Attēls: Leo Kvivro zīmējums no sērijas Nākotne ir tagad.

Līga Stibe, Rūta Vimba (LV)

Maiņas punkts

Viss jau ir saražots. Uz zemeslodes ir tik daudz ēdiena, māju un apģērba, lai pietiktu visiem. Vienīgi ne katram ir gana daudz naudas, lai to iegādātos. Bet mums visiem ir laiks un zināšanas. Maiņas punkts ir veikals, kurā netiek izmantota nauda.

Baltās nakts laikā Maiņas punktā būs iespēja ne tikai mainīties ar mantām un zināšanām. Nāc ar lietderīgu, bet tev vairs nevajadzīgu lietu un pārdomā ideju par to, ko tu vari iemācīt citiem!

Attēls: Maiņas punkts. Līga Stibe.

Survival Kit filmu programma Apsēstība šodien – realitāte rīt?

Plkst. 18.00–01.00

Īsfilmu programma. Kuratore Līva Rubene

Vienmēr jauneklīgajā, radošiem eksperimentiem atvērtajā īsmetrāžas formātā radītais aizvien ļāvis turēt roku uz iespējamās kino nākamības pulsa un konstatēt iezīmes un scenārijus, kas būtiski ne tikai šā brīža, bet jau nākamās paaudzes kontekstā. Atgriešanās pie vienkāršības un autentiskuma stilistikas – jaunais izteiksmes kods jeb atsauce uz klasiķu darbiem? Mediju diktāta virsvaldība un nežēlīgā simulakru neizbēgamība – mūsu pašu patērētājsabiedrības dārgais lolojums, no kura neesam gatavi šķirties ne par kādu cenu? Vai pašas cilvēces radītās tehnoloģijas spējīgas uz civilizācijas norieta tuvināšanu? Sistēma – vienīgā iespējamā, reglamentētā nākotnes forma? Patiesa intimitāte piekāpjas dzimumu skaistuma reprezentācijas priekšā? Jaunās paaudzes apsēstība ar seksu, pornogrāfiju, ekshibicionismu, digitalizāciju – uz palikšanu? Spēja domāt par nākotni bieži vien ir pati spēja uzdot svarīgo jautājumu, un meklēt atbildes var arī kinozāles tumsā.

Attēls: Kadrs no Havjēra Mrada filmas Teklopolis.

Rūta Kronberga

Survival Kit modesTalka

Plkst. 12.00–20.00; modes skate plkst. 21.00

modesTalkas ir pasākumi, kuros dalībnieki palīdz cits citam radīt jaunus tērpus un aksesuārus no drēbēm un dažādām lietām, ko katrs var atrast savās mājās, bet vairs ikdienā neizmanto. Baltās nakts gaidās ikviens aicināts pievienoties modesTalkai, ņemot līdzi apģērbus un akseksuārus, ko nebūtu žēl pāršūt. modesTalka gādās par šujmašīnām, kopīgu domāšanu un noslēguma modes skati.

Marjoleina Deikmane (Marjolijn Dijkman) (BE/NL)

Klejojot cauri nākotnei (Wandering Through the Future)

70 filmu fragmenti, kas apvienoti 60 minūšu garā videofilmā. Filma skatītājus aicina ceļojumā pa nākotni, izmantojot nākotnes scenārijus no populārām kinofilmām. Fragmenti kārtoti hronoloģiski pēc filmās attēloto notikumu norises laika, sākot ar 2008. gadu līdz pat 80271. gadam. Filmu papildina grafiska nākotnes laika ass, uz kuras atzīmēti gadi, kuros aizved filmas. Laika ass atklāj, ka tikai dažas 60. un 70. gadu optimismā radītās zinātniskās fantastikas filmas projicē nākotnes vīzijas ļoti tālā nākotnē un attēlo to kā patīkamu. Jaunākās filmas visas paredz apokaliptiskus scenārijus, kas norisinās visai tuvā nākotnē. Tie ietver ekoloģiskas un bioloģiskas katastrofas, citplanētiešu iebrukumus un pirmām kārtām tehnoloģisku sabrukumu.

Attēls: Kadrs no Marjoleinas Deikmanes darba Klejojot cauri nākotnei.