PAR BALTO NAKTI

 

<line>

 

Mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts” šogad notiks naktī no 6. uz 7. septembri.


"Baltās nakts" programmā būs pārstāvēti ap 50 dažādu žanru kultūras un mākslas projektu, to vidū - kino, performances, izstādes, mūzika, dzeja, kā arī starpdisciplināri projekti.


Visi "Baltās nakts" pasākumi ir bez maksas un notiek dažādās Rīgas vietās. Šogad aktīvākie Rīgas punkti būs Spīķeru kvartāls Maskavas forštatē, Vecrīga, Elizabetes iela un citas vietas Rīgas
centrā, Daugavgrīvas cietoksnis, Imantas kultūras centrs, kā arī Āgenskalna un Torņkalna apkaimes Pārdaugavā, Teika un Sarkandaugava – Daugavas kreisajā krastā.


"Baltā nakts" šogad iedvesmu smēlusies no pasaules kino klasikas bestsellera - 1902. gadā Francijā uzņemtās zinātniskās fantastikas filmas "Ceļojums uz Mēnesi" (Le Voyage Dans La Lune, režisors Žoržs Meljess). Toreiz šī melnbaltā filma spēja uzburt neticamo - spilgtas ainas par cilvēku ceļojumu uz mēnesi, tā uzsverot cilvēka meklējumu un radošu atklājumu alkas. Vienlaikus filma neapšaubāmi kļuva par sava laikmeta vadošo stila noteicēju, jo īpaši jaunajos mākslas un dizaina virzienos – art deco un futūrismā. Filmas atpazīstamais vizuālais tēls – raķetes savainota mēness seja šogad kļūs par „Baltās nakts” simbolu, aicinot ikvienu paplašināt iztēles robežas un doties radošu meklējumu ceļojumā vienas nakts garumā. „Baltā nakts” ir mūsdienu urbānās kultūras forums – tā ir viena nakts gadā, kad pilsētnieki tiek aicināti izjust radoša nomoda stāvokli, kas maina iesīkstējušus priekšstatus par apkārtējo vidi un kultūras dzīvi tajā. Tā ir brīvprātīga izvēle gūt neikdienišķu pieredzi un iesaistīties mākslinieku iniciētās aktivitātēs. „Baltās nakts” tradīcija, kas 2002. gadā sākās Parīzē, kā labdabīga epidēmija izplatījās arī Briselē, Romā un Madridē, turklāt kā vienu no pirmajām pilsētām skarot arī Rīgu.

 

„Baltā nakts” tradicionāli notiek rudenī – šogad tā ir nakts no 6. uz 7. septembri. 

 

„Nakts daudz ko apvērš otrādi. Sauli, kas dienā visu apgaismo, nomaina Mēness, kurš labprāt pats eksponējas uz tumšas debess valdzinošā fona, gluži kā Žorža Meljesa filmā, kad tas, pārvēršoties cilvēciskā būtnē, spēj veidot negaidītas grimases. Tumsa atraisa iztēli, savukārt  pilsēta iededz neskaitāmas norādes, kādā virzienā tai darboties,” – šī gada „Baltās nakts” programmu raksturo mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

 

Kā katru gadu, tumsas iestāšanos varēs sagaidīt Vecrīgā – Rīgas Mākslas telpā zem Rātslaukuma būs skatāma vērienīga laikmetīgās videomākslas izstāde no Jūlijas Stošekas (Julia Stoschek Vācija) privātās kolekcijas; gadiem sastingušo Vāgnera zāli atdzīvinās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā festivāla Survival Kit performances; Mazās ģildes pagalmā unikāli amatierkino darbi par padomju Rīgas ikdienu ierunāsies džeza mūzikas un jaunākās paaudzes Dzejas dienu dalībnieku balsīs. Anglikāņu baznīcā, kā jau tradicionāli,  mājos Nepieradinātās mūzikas un filmu mākslas biedrība Skaņu mežs – šogad ar franču eksperimentālo mūziku, savukārt Pētera baznīcā izskanēs smalkie bahiānu dziedājumi. Tālāk nakts pastaigu vektori vērsīsies uz dažādām pusēm – Rīgas priekšpilsētām. Reizē ar jau aktīvo Spīķeru kvartālu, kur programmu veidos Jauno mediju mākslas centrs RIX-C, laikmetīgās mākslas centrs kim? un neatkarīgais teātris Dirty Deal Teatro, „Baltajā naktī” kā nozīmīgs norises mezglpunkts sevi pieteiks jaunā Nacionālā bibliotēka, kuras vareno arhitektūru  skaņās un attēlos mēģinās ievibrēt radio NABA projekts „Videogrāfijas”, bet no jauna ieskandināmajā Zinātņu akadēmijas koncertzālē Rīga savu „Baltās nakts” vīziju sniegs kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Savukārt itāļu mākslinieces Gracias Toderi (Grazia Toderi) monumentālā videoinstalācija „Sarkanās orbītas” būs apskatāma Peldošajā mākslas centrā NOASS.

 

Ierasti dinamiskākās pilsētas zonas – ielas, biroji un veikali pieklust, dodot vietu nakts dzīves topogrāfijas mezglpunktiem – kafejnīcām, klubiem, privātu tikšanos diskrētajām lokācijām. Kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē reizi stundā tiks izrādīts franču kino klasikas bestselleris – Žorža Meljesa 1902. gada filma „Ceļojums uz Mēnesi” (Georges Méliès, Le Voyage dans la Lune), savukārt Lielajā zālē tiks demonstrēti franču videomākslinieka Juri Ankarāni darbi. Filmu festivāls 2ANNAS „Baltajā naktī” izrādīs plašu īsfilmu programmu kinoteātrī Splendid Palace un K. Suns, bet Vērmanes dārza estrāde pārslēgs pilsētu alternatīvā režīmā, sintezējot pasaules dokumentālā kino klasiķu Dzigas Vertova (Дзига Вертов) un Valtera Rutmana (Walter Ruttmann) hrestomātiskos kinodarbus „Cilvēks ar kinokameru” un „Berlīne: Lielpilsētas simfonija” ar 21. gs. skaņām (TV Maskava un Ohmtek, Stropu Jurka, Toms Auniņš,  Andris Indāns, Māris Butlers, Valters Pūce). Ikdienas rutinētie rituāli kļūst bezjēdzīgi naktī, savukārt nakts pilsētas karte būs bezjēdzīga jau nākamajā rītā. „Baltajā naktī” ekrāni atstaro neikdienišķus tēlus; skaļruņi ducina audiālas paroles, kas saprotamas tikai iesvaidītajiem, bet fascinē jebkuru. Īslaicīgi objekti iegūst formu, bet performances svin savu neatkārtojamību. Iepretim Nacionālajai operai franču mākslinieks Antonīns Fornē (Antonin Fourneau) ikvienam piedāvās iespēju uzzīmēt gaismas grafiti ar ūdeni; Bastejkalns pārtaps mistiskā dzejas, skaņu un attēlu jeb Vārdu kalnā; Vidzemes tirgus vecā gaļas paviljona mitros mūrus atdzīvinās beļģu mākslinieka Metjū Bogerta (Matthieu Bogaert) krāsu instalācija, bet Dailes teātrī būs skatāma franču mākslinieka Neila Belufas (Neil Beloufa) audiovizuālā kompozīcija „Pasaules kundzība”. 

 

Daudz interesanta būs Pārdaugavas apkaimē: „Baltajā naktī” atdzīvosies Daugavgrīvas cietoksnis ar savu varoņu stāstiem, kultūras centrā IMANTA rādīs ēnu teātri, Akuratera muzeja kuplo koku pavēnī noritēs dzejas pasākums „Nakts. Nenoteikts mirdzums”, bet Pārdaugavas centru Kalnciema kvartālā krāšņos leģendārā grupa Pērkons un vīru koris Gaudeamus ar Jura Kulakova kantāti „Mīlestībā viļņo krūts”. 

 

Arī Vidzemes virziena Rīgas priekšpilsētās būs ko redzēt, dzirdēt, sajust: VEF Kultūras pilī franču laikmetīgās dejas un cirka mākslinieki Boriss Gibē un Florāns Hamons (Boris Gibé, Florent Hamon) rīdziniekiem piedāvās sava iestudējuma „MOUVINSITU” pasaules pirmizrādi, Sarkandaugavas parkā atkal varēs sastapties ar dzejnieka Neibarta garu, bet flāmu horegrāfa Kūna Augustainena (Koen Augustijnen ) un astoņu latviešu dejotāju kopīgs iestudējums par priekšpilsētā dzīvojošo kopienu attiecībām būs skatāms Vecmīlgrāvja dzelzsbetona mājokļu džungļos.

 

„Baltās nakts” brīnumainais ceļojums ir pieejams ikvienam, kas nomoda nakts iespaidā gatavs saasināt redzi un dzirdi, līdz atveras vissmalkākās maņas, kas ļauj izjust patiesu līdzdalību notiekošajā. Naksnīgā  mākslinieku brālība arvien ir gatava pārkārtoties jaunās vienībās un tīklojumos, neatkārtoties un nesastingt nemainīgos sastāvos, iekļaut jaunus piedāvājumus un dalībniekus.